Lietuvā pirms kāda laika stājās spēkā stingrāki noteikumi, kas būtiski mainīja to, kā autovadītāji drīkstēja izmantot mobilos tālruņus brauciena laikā.
Šīs izmaiņas skāra ikvienu, kurš pārvietojās pa kaimiņvalsts ceļiem, un likumsargi tam pievērsa pastiprinātu uzmanību. Galvenais mērķis bija panākt, lai vadītāja rokas vienmēr būtu uz stūres, nevis aizņemtas ar viedierīci. Daudziem šie jaunumi sagādāja nepatīkamus pārsteigumus, jo ierastās darbības pēkšņi kļuva par pārkāpumu.
Kad drīkstēja pieskarties telefonam
Lietuvas likumdošanā tika skaidri noteikti tikai daži gadījumi, kad telefona izmantošana vairs netika uzskatīta par pārkāpumu. Pirmkārt, telefonu drīkstēja lietot, ja automašīna bija pilnībā novietota stāvēšanai – tas nozīmē, ka brauciens ir beidzies vai pārtraukts vietā, kur tas ir atļauts.
Otrkārt, saziņa bija atļauta tikai brīvroku režīmā. Taču arī šeit bija svarīga nianse – pašai ierīcei bija jāatrodas speciālā turētājā. Trešais variants bija izmantot automašīnā iebūvētās sistēmas, kuras varēja vadīt ar pogām uz stūres vai caur multimediju ekrānu, neņemot telefonu rokās.
Sastrēgums nav iemesls, lai sērfotu internetā
Daudzi šoferi kļūdaini domāja, ka apstāšanās pie sarkanās gaismas vai stāvēšana garā rindā sastrēguma laikā ir piemērots brīdis, lai ātri pārbaudītu ziņas vai atbildētu uz zvanu. Tomēr Lietuvas noteikumi to stingri aizliedza.
Likums paredzēja, ka pat tad, ja automašīna uz brīdi ir apstājusies, lai palaistu gājēju vai pagaidītu zaļo signālu, tā joprojām piedalās ceļu satiksmē. Tāpēc telefona turēšana rokās šādos brīžos tika fiksēta kā pārkāpums. Likumsargi uzsvēra, ka uzmanības novēršana uz ekrānu pat šādās īsās pauzēs varēja izraisīt bīstamas situācijas vai kavēt satiksmes plūsmu.
Likumsargu kontrole un tūkstošiem sodu
Lai kontrolētu, kā tiek ievēroti jaunie noteikumi, Lietuvas likumsargi regulāri rīkoja speciālas pārbaudes visā valsts teritorijā. Likumsargi izmantoja dažādas metodes, lai pamanītu tos, kuri joprojām grēkoja un nelietoja brīvroku aprīkojumu.
Statistika rādīja, ka pārkāpēju skaits bija ievērojams. Tikai gada pirmajos trīs mēnešos vien tika reģistrēti vairāk nekā 13 000 gadījumu, kad autovadītāji pie stūres rīkojās ar telefonu pretēji noteikumiem. Interesanti, ka aptuveni tūkstotis no šiem pārkāpējiem bija ārzemnieki, kuri, iespējams, nebija informēti par Lietuvas stingrajām prasībām.
Sodi un riski pazaudēt tiesības
Finansiālie sodi par šādu neuzmanību nebija mazi – tie svārstījās no 60 līdz pat 90 eiro par pirmo reizi. Tomēr daudz nopietnākas sekas draudēja tiem, kuri neizdarīja secinājumus un tika pieķerti atkārtoti. Ja vadītājs gada laikā vēlreiz izdarīja to pašu pārkāpumu, viņam uz trim mēnešiem varēja atņemt autovadītāja apliecību. Šāda pieeja tika ieviesta, lai maksimāli atturētu cilvēkus no lieka riska.
Situācija Latvijā un kaimiņvalstīs
Tolaik veiktās aptaujas rādīja, ka Latvijā situācija bija pat nedaudz sliktāka nekā Lietuvā. Kamēr kaimiņos telefonu pie stūres lietoja ap 69% vadītāju, Latvijā un Igaunijā šis rādītājs sasniedza 73%. Lielākā daļa cilvēku ierīci izmantoja navigācijai vai sarunām, tomēr daļa neslēpa, ka mēdz rakstīt īsziņas, sarakstīties lietotnēs vai vienkārši pārlūkot ziņu portālus braukšanas laikā.
Apdrošinātāji bieži norādīja uz tiešu saikni starp telefona lietošanu un avārijām. Izmeklējot negadījumus, nereti atklājās, ka tieši skatīšanās ekrānā bija galvenais iemesls, kāpēc šoferis laicīgi nepamanīja šķērsli vai priekšā braucošo auto. Jaunāki cilvēki biežāk izmantoja telefonu mūzikas aplikācijām un interneta vietnēm, kamēr vidējā paaudze to galvenokārt lietoja ceļa atrašanai.
